Cēsu Rīgas ielas lepnums un rota — tā varētu dēvēt Tirgoņa namu, kas kā elegants, cienījama vecuma kungs jau vairāk nekā 230 gadus grezno pilsētas galveno ielu. Šī ēka, kas celta 1788. gadā, ir visgreznākā no Cēsu vēsturiskā centra dzīvojamajām ēkām un unikāls 18. gadsimta Latvijas mazpilsētas galvenās ielas apbūves paraugs.
Tirgoņa nama vēsture aizsākas senajā Cēsu viduslaiku daļā, kur pie galvenās maģistrāles — Rīgas ielas — atradās divi blakus esoši zemesgabali. Tos apvienojot, 1778. gadā īpašumu no rātskunga Ķišeļa iegādājās uzņēmīgs tirgotājs un varkalis Jonass Gustavs Fovelins. Jaunais īpašnieks bija vīrs ar gaumi un vērienu — viņš nekavējoties lika nojaukt veco koka dzīvojamo ēku un tās vietā uzcēla greznu mūra namu, ko šodien pazīstam kā Tirgoņa namu.
Nama fasāde ir kā atvērta vēstures grāmata, kurā nolasāmi gan vēlā baroka, gan agrā klasicisma stila elementi. Fasādes vidusdaļu izceļ rizalīts (izvirzīta daļa), ko vainago frontons ar ovālu lodziņu — gluži kā eleganta monokļa īpašnieks, nams ar cieņu un vērojumu raugās pilsētas dzīvē. Izliekts ieejas portāls, spoguļiem rotātas līzenes, viļņveida ornaments starpstāvu joslā, stūra rusti un ornamentētas logu apmales — viss liecina, ka Fovelins nav taupījis līdzekļus, lai radītu īstu arhitektūras pērli.
Ēkai ir divslīpju karnīšu jumts ar vienu pusnoplakanu galu, kas piešķir tai koķetu izskatu — it kā vecmodīga dāma būtu uzlikusi eleganti sasvērtu cepuri. Pirmā stāva logailas pārsegtas ar segmenta arkām, logiem ir izliekti šķērši, bet otrā stāva logiem daļēji saglabājušies oriģinālie ornamentētie apkalumi — kā smalkas rotas cienījamas kundzes tērpā.
Īpaši ievērojamas ir ēkas parādes durvis — bagātīgi rotātas ar kokgriezumiem un atzītas par vietējās nozīmes mākslas pieminekli. Šīs klasicisma stilā darinātās durvis sevišķi izceļ centrā novietotā saulīte — kā silts sveiciens katram, kas ienāk namā.
Ēkas plānojums ir tikpat pārdomāts kā tās āriene. Kompozīcija ir simetriska ar manteļskursteni centrā, ieejas vestibilu ar parādes kāpnēm un priekšnamu pagalma pusē. Pirmais stāvs sākotnēji bijis ar eliptiska šķērsgriezuma ķieģeļu velvju pārsegumu un zemāks nekā otrais — galvenais dzīvojamais stāvs, kurā atradās saimnieka ģimenes telpas.
Laika gaitā nams piedzīvojis vairākus īpašniekus un pārbūves, tomēr saglabājis savu vēsturisko šarmu. 1977. gadā ēka tika restaurēta, novēršot laika radītos bojājumus un atjaunojot tās sākotnējo krāšņumu. Šodien Tirgoņa nams ir ne vien vēstures liecinieks, bet arī dzīva Cēsu sastāvdaļa, kur mūsdienīgas funkcijas harmoniski sadzīvo ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu.
Apraksta izveidē izmantoti materiāli no:
Māris Lukaižs, arhitekts, raksts "Arhitekta piezīmes pie vecām fotogrāfijām - Rīgas iela"
Līga Lansberga, Projekts “Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas”
Cēsu pils muzeja un Centrālās bibliotēkas krājumiem
