Augusts Smilga (1867-1922) bija ievērojams ārsts un veselīga dzīvesveida popularizētājs Cēsīs 20. gadsimta sākumā. Dzimis Ungurpils pagastā zemnieku ģimenē, viņš savā dzīvē demonstrēja neatlaidību un vēlmi iegūt izglītību. Trīspadsmit gadu vecumā Augusts ieradās Cēsīs, kur jau dzīvoja viņa vecākais brālis Miķelis Smilga – pazīstams skolotājs un Cēsu Viesīgās biedrības kora diriģents.
Augusta skolas gadi sakrita ar interesantu laikmetu Cēsu izglītības vēsturē. Vispirms viņš mācījās Cēsu apriņķa skolā (1881-1882), vēlāk – tikko iesvētītajā Ķeizara Aleksandra II Bērzaines ģimnāzijā (1883-1889), ko pabeidza kā eksterns. Skolas laikā Augusts mācījās kopā ar vairākiem nākamajiem latviešu dzejniekiem – Eduardu Veidenbaumu, Eduardu Treimani-Zvārguli un Jāni Poruku.
Pēc ģimnāzijas Smilga turpināja izglītību Tērbatas Universitātē, kur 1896. gadā ieguva ārsta diplomu. Trīs gadus viņš praktizēja Kurzemes Grenčos un Zemgales Bukaišos, bet 1899. gada nogalē atgriezās Cēsīs, kur bija izveidojis ģimeni ar sievu Alisi (dzimusi Balcere) un dēlu Gerhardu.
No 1900. gada viņš strādāja par ārstu Cēsu pilsētas skolā un aktīvi cēla savu profesionālo reputāciju. Augusts Smilga bija novators medicīnā, apvienojot dažādas ārstniecības metodes – viņš izmantoja gan tradicionālo medicīnu, gan dažādas dabiskās dziedniecības metodes, īpaši hidroterapiju un “Prīsnica kompreses”.
1902. gadā Augusts saņēma Iekšlietu ministrijas medicīnas departamenta atļauju dibināt privātu ārstniecības iestādi reimatisma un nervu slimniekiem, ko realizēja gadu vēlāk. Viņa profesionālajai karjerai nācās pārdzīvot arī sarežģītus brīžus – krievu-japāņu kara laikā (1904-1905) viņš darbojās kā hospitāļa ārsts 42. lauku lazaretē pie Mukdenas, kur piedzīvoja vienu no kara asiņainākajām kaujām.
Lai gan Augusts Smilga bija aizņemts profesionālajā darbā, viņš piedalījās arī Cēsu sabiedriskajā dzīvē – 1909. gadā viņu ievēlēja Viesīgās biedrības krājkases revīzijas komisijā, bija vācu biedrības Birgermusse sekretārs, bet 1911. gadā kļuva par Cēsu pilsētas domnieku. Kā domnieks viņš atbalstīja ideju ierobežot alkohola tirdzniecības vietu skaitu Raunas ielā.
Pirmais pasaules karš pārtrauca Augusta Smilgas mierīgo dzīvi Cēsīs, un par viņa gaitām šajā periodā ziņu ir maz. Zināms, ka viņa dēls Gerhards, kurš sekoja tēva pēdās medicīnā, pēc Latvijas brīvības cīņām strādāja par ārstu Rīgā.
Augusts Smilga mira pēkšņi ar trieku 1922. gada 14. decembrī 55 gadu vecumā un tika apglabāts Cēsu Vācu kapos. Viņa profesionālais mantojums – jaunu ārstniecības metožu un veselīga dzīvesveida popularizēšana – bija nozīmīgs ieguldījums ne tikai Cēsu, bet visas Latvijas medicīnas attīstībā.
